Karsta kritenes

Biržu novadā vārdi „Kaut Tu zemē nogrimtu...” var piepildīties vistiešākajā nozīmē... Apakšzemes ūdenim zemes dzīlēs izskalojot šķīstošos ģipša, kaļķakmens, dolomīta, krīta un sāls slāņus, zeme iegrūst — veidojas karsta kritenes, ko lietuviski sauc „smegduobės”. Rajonā to ir ap 9000, to skaits pastāvīgi palielinās. 

 

Karajimišķu ainavas liegums atrodas apmēram 3 km uz rietumiem no Biržiem. Lieguma teritorijā ir visblīvākais karsta kriteņu skaits (vairāk par 200 gab./ uz km2.). Pati pazīstamākā un lielākā karsta kritene ir „Govs ala” („Karvės ola”). „Govs ala” ir gandrīz apaļa piltuvveida karsta kritene. Speleologi uzskata, ka tai ir apmēram 200 gadi. Kritenes diametrs ir 10—12 metri, dziļums — apmēram 12,6 m. Bedres dibenā ir vaļējs caurums. 9 m dziļās karsta kritenes dibenā ir 5 atzari (Slapjā ala, Šaurais caurums, Sikspārņu ala, Krupja ala) un 1,5 m dziļš apakšzemes ezeriņš. „Govs alas” veidošanās aizvien vēl aktīvi turpinās. Tās parametri, alu garums, kritenes forma, citi tukšumi mainās. Stāsta, ka šajā vietā kādreiz zemē iebrukusi govs — pie alas palicis tikai ķēdes gals.
Karajimišķu ainavas liegumā var atrast vēl citas nozīmīgas kritenes, tās ir — „Ģeologu”, „Lapsas”, „Ievas” un „Lieldienu” kritenes. Ainavas liegumā izveidota kritenes „Āpša ala” ģeoloģiskā izziņas taka.

 

Kirkilu ainavas liegums (1137 ha) ir aktīvas karsta parādības teritorija. Te var aplūkot Kirkilu ezerus (8 km uz ziemeļiem no Biržiem). Ļoti daudz kriteņu iegruvušas dziļāk par gruntsūdens līmeni, tādēļ tās pārvērtušās par ezeriņiem. Ezeru teritoriju veido vairāk nekā 30 savienoti ezeriņi, kuru platība ir lielāka par 4 ha. Visvairāk uz ziemeļiem esošā Līdža bedre ir atvērusies 1915. gadā, tā ir tikai apmēram 50 m gara, tomēr vietām sasniedz pat 11 m dziļumu. 
Šie karsta ezeriņi ir īpaši pievilcīgi ar saviem līkumainajiem krastiem, skaistajām pussaliņām, sašaurinājumiem, līčiem un salām. Kirkilu ezeri — unikāls ainavas elements, vienīgais tāds Baltijā.  Ezerā sastopamas arī lielas upju un ezeru zivis, piemēram ālanti. Tiek uzskatīts, ka tās pa apakšzemes kanāliem atpeld no upēm. 

 

 

 

Atpakaļ