Pieminekļi, skulptūras

PIEMINEKLIS KRITUŠAJIEM PAR LIETUVAS NEATKARĪBU


Iniciatīva uzcelt pilsētas centrā pieminekli par Lietuvas neatkarību kritušajiem XVIII gs. pieder Strēlnieku vienības locekļiem. 1945. gadā šajā skvērā tikai izveidoti padomju karavīru kapi. R. Antiņa piemineklis tika uzspridzināts un turpat aprakts. Saspridzinātā skulptūra tika izrakta 1988. gadā. Pēc skulptūras atliekām R. Antinis izveidoja kopiju. Pēc izstrādātā projekta pilsētas laukumā 1990. gadā tika uzcelts piemineklis par Lietuvas neatkarību kritušajiem. 2006. gadā piemineklis tika restaurēts. Vytauto g. Birži. 

 

 

PIEMINEKLIS DZEJNIEKAM JUĻUM JANONIM

(1896—1917)


Piemineklis dzejniekam (1896—1917), kas cīnījās pret sociālo nevienlīdzību, tika uzcelts 1976. gadā visnozīmīgākajā pilsētas laukumā. Skulptors K. Bogdons, arhitekts V. Brēdiķis.
J. Janonio a. Birži. 

 

 

 

PIEMINEKLIS KULTŪRAS DARBINIEKAM STAŅISLAVAM DAGILIM (1843—1915)

Uz skaista melna slīpēta granīta (Kauņas mākslinieka Mackeviča darbs) stāv monumentāla izskata S. Dagiļa biste (parīzietes Gronskienes darbs). 1923. gada 2. septembrī, kad apritēja 80 gadi kopš Dagiļa dzimšanas (1843), pazīstamajam Ādama Mickeviča patriotiskās poēmas „Konrāds Vallenrods” tulkotājam Staņislavam Dagilim tika veltīts skaists, kaut arī pieticīgs piemineklis. Dagilis miris 1915. gadā Biržos.
Kęstučio g., (Vasarsvētku draudzes lūgšanu nama teritorija), Birži

 

 

 

PIEMINEKLIS TAUTAS GARA, KULTŪRAS UN TAUTSAIMNIECĪBAS KOPĒJAM ANTANAM MACIJAUSKAM

Lietuvas inženieris, publicists, sabiedriskais darbinieks, Lielā Viļņas seima  delegāts.
2004. g. Skulptors Ģedimins Piekurs, arhitekts Ēvalds Purlis.
Pabirže, Biržu raj

 

 

GRAMATU NESĒJA JURĢA BIELIŅA KRUCIFIKSS, KAPA PIEMINEKLIS

Jurģis Bielinis — pazīstams Lietuvas grāmatu nesējs, publicists, izdevumu „Aušra” un „Varpas” līdzstrādnieks. Parakstījies ar pseidonīmiem – Juozapas Baltasis Erelis, J. B. Erelis, Jurgis, Juozapas Baltasai un citiem. Dzimis Purvišķos, Nemuneļa Radvilišķu pagastā. Viņa dzimtenē saglabājusies dzimtā māja, tai blakus — krucifikss (autors Leons Jozonis), netālu atrodas Bieliņa ozols, aiz kura viņš slēpies, atšaudoties no žandarmiem. Blakus ozolam akmens ar veltījumus; krusts, zem kura miris (pie Mitku saimniecības), tagad glabājas Pasvalē, „Dūdorių” klubā. Kapsētā pie Sostas  baznīcas atrodas viņa kaps un 1931. gadā no laukakmeņa veidotais kapa piemineklis. Pieminekli uzcēluši strēlnieki, Lietuviešu katoļu jaunatnes organizācija „Pavasarininkai”, skautitautininki. Pieminekli veidojis kalējs J. Korsaks.
Purvišķu II c., Biržu raj. 

 

 

VĪTAUTA DIŽĀ PIEMINEKLIS 

Pie Pabiržes Vissvētākās Trīsvienības baznīcas 1990. gadā tika atjaunotas padomju laikā nojauktās Vītauta Dižā (uzcelta 1930. gadā) un Moteja Valančus (1932) bistes. Pabirže, Biržu raj. 

 

 

 

 

MOTEJA VALANČUS PIEMINEKLIS 

Pie Pabiržes Vissvētākās Trīsvienības baznīcas 1990. gadā tika atjaunotas padomju laikā nojauktās Vītauta Dižā (uzcelta 1930. gadā) un Moteja Valančus (1932) bistes. Pabirže, Biržu raj. 

 

 

SKULPTŪRA „SAPNIS” VABALNINKĀ

Gandrīz 4 metrus augstā un 18 tonnas smagā granīta skulptūra attēlo jaunekli, kas spēlē kokli. Šīs Vabalninku greznojošās skulptūras mecenāte — Viļņā dzīvojošā Janīna Čerņauskaite-Kancevičiene, kas kādreiz Vabalninkā ir strādājusi par skolotāju. Tā ir viņas dāvana pilsētiņai. Skulptūras autors — Rīts Belevičs, arhitekts — Albīns Mieļausks.
Vabalninka, Biržu raj. 

 

 

 

PIEMINEKLIS 18.01.1945. BOJĀ GĀJUŠAJIEM PARTIZĀNIEM

Piemineklis uzcelts 2002. gada 7. septembrī. Tas veltīts Gireles mežā pie Kuprju ciema 1945. gada 18. janvārī NKVD karaspēka nošautajiem apkārtnes puišiem, kas slēpās no dienesta padomju armijā, pretojās izdzīšanai no mājām, ēku nojaukšanai un pārbūvei

 

 

 

KRUCIFIKSI

Žolines laukumā Vabalninkā atrodas krucifikss, kas tiek uzskatīts par pilsētas galveno akcentu, uz tā izkalti novadnieka dzejnieka J. Strielkūna vārdi „Tēvzeme, tu viļņi, kas visus nes. Tēvzeme, tu logs, kas mūžīgi gaišs. Tu kalns, kas no mūsu ciešanām sirms, tu tornis, kas pāri mūsu cerības stāv.” S. Neris ielā pie kultūras nama uzcelts krucifikss, kas veltīts Vabalninka 450 gadu jubilejai. Tajā redzams Vabalninkas ģerbonis.

 

 

 

Atpakaļ