Baznīcas

Biržu pilsētā

 

EVAŅĢĒLISKO REFORMĀTU BAZNĪCA


1874. g. par  Biržu Evaņģēlisko reformātu draudzes locekļu līdzekļiem tika uzcelta jauna mūra neogotikas stila baznīca, kas atgādina par Radvilām, kuri bija šīs ticības atbalstītāji un izplatītāji. Tā ir kļuvusi par Ziemeļlietuvas reformācijas centru. Baznīcā ir saglabājies unikāls neogotisks interjers: galdi, soli, liela ērģeļu daļa ar ērģelēm, kancele. Viss baznīcas iekštelpu aprīkojums ir izgatavots no koka. Baznīcas celtniecība pabeigta un tā iesvētīta 1974. gadā.

Dievkalpojumi:
Katru svētdienu plkst. 11.00 

Reformatų g. 3, Birži
Mācītājs Rims Mikalausks
Mob. tālr.:  +370 450 66383,
                  +370 450 35100
E-pasts  birzai@ref.lt 
http://www.ref.lt/index.php/lt/congregation/birai

 

 

 

SV. JĀŅA KRISTĪTĀJA BIRŽU DRAUDZES BAZNĪCA


XIX gs. uzceltajai baznīcai piemīt baroka un klasicisma  iezīmes. Tajā ir trīs altāri ar iespaidīgām gleznām. 1879. gadā baznīca konsekrēta. Tās pamatlicējs — grāfs Jons Tiškevičs, arhitekts Laurīns Cēzars Anikins. 1901. gadā iebūvētas ērģeles (meistars Rodavičs). Baznīcu sakārtot un greznot palīdzējis virsmācītājs Jozs Rimkevičs.

Dievkalpojumi:
Darbdienās: plkst. 7.00 un 18.00
Sestdienās: plkst. 8.00, 11.00, 18.00.
Svētku dienās un svētdienās: plkst. 8.00, 9.30, 11.00, vakarā 18.00 (jaunatnes)
Piektdienās (mēneša pirmajā) plkst. 11.00 (adorācija — plkst. 10.00)

Vytauto g. 2 
LT–41175 Birži 
Tālr.: +370 450  32643 
E-pasts birzuparapija@hotmail.com 
www.birzuparapija.lt

 

 

 

Biržu rajonā

 

VISSVĒTĀKĀS TRĪSVIENĪBAS PABIRŽES DRAUDZES BAZNĪCA


1910. gadā, pateicoties mācītāja Antana Rumševiča rūpēm, tika uzmūrēta sarkanu ķieģeļu baznīca. Pēc Pirmā pasaules kara pēc mācītāja Igna Andrašūna iniciatīvas tika uzceltas saimniecības ēkas, ierīkota draudzes zāle. 1928. gadā mācītājs baznīcu izkrāsoja, novietoja tajā solus, apgādāja ar baznīcas piederumiem. 1929. gada 12. augustā bīskaps Kazimirs Paltaroks baznīcu konsekrēja. Netālu no baznīcas, uz bijušā pilskalna atrodas atliekas no iepriekšējās (trešās) baznīcas — zvanu tornis un kapliča.

Dievkalpojumi:
Sestdienās un svētdienās plkst. 11.00
Darbdienās 9.00 
Likēnu kapelā —pirmajā un pēdējā mēneša piektdienā plkst. 16.00

Bažnyčios a. 1, Pabirže 
LT–41383, Biržu raj.
Tālr. +370 450  59399
http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/pabirze/

 

 

VABALNINKAS VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS BAZNĪCA


1617. gadā Jeronīms Valavičs pie Vabalninkas muižas uzcēla koka baznīcu ar vienu torni. 1696. gadā baznīca nodega. Tika uzcelta pagaidu nojume. Ar mācītāja Abraoma Skirmanta rūpēm 1714. gada tika uzcelta jauna koka baznīca ar vienu torni. 1729. gadā ugunsgrēkā nodega baznīca un visas draudzes ēkas. 1734. gadā tika uzcelta trešā baznīca, kas bija no koka, jumts segts ar dakstiņiem, tajā bija trīs altāri. Baznīcā valdīja klasicisma un greznas neobaroka formas, bazilikas veida, plānojums — taisnstūra veida, ar 5 altāriem. Mācītājs kanoniķis A. Smalinavičs 1806. gadā ap baznīcu apmūrēja sētu, 1808. gadā uzbūvēja mūra mācītājmuižu, 1814.—1817. gadā uzcēla pašreizējo mūra baznīcu.

Dievkalpojumi:
Svētdienās: plkst. 8.00, 10.00
Darbdienās: plkst. 8.00

S. Nėries g. 4, Vabalninka 
LT–41318 Biržu raj. 
Tālr. +370 450  54664 
http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/vabalninkas/

 

 

PAPILES NEVAINĪGĀS VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DRAUDZES BAZNĪCA
Pašreizējā Vissvētākās Jaunavas Marijas Papiles draudzes baznīca jau ir ceturtā. (Pirmā tika uzbūvēta 1553. gadā, otrā — 1719. gadā, trešā — 1764. gadā). To pēc Kauņas arhitekta Feliksa Vizbara projekta būvēja ar pārtraukumiem no 1927. gada līdz 1936. gadam. Sienas un divas trešdaļas torņa ir no akmens mūra, bet aptuveni 15 metrus augstā augšējā torņa daļa — koka. Torņa augšpusē 1937. gadā novietoti trīs iesvētīti Vācijā ražoti zvani. 

Papile, Biržu raj.
Tālr.: +370 450  58131
http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/papilys/

 

 

PAPILES EVAŅĢĒLISKO REFORMĀTU BAZNĪCA


Papiles Evaņģēlisko reformātu draudze ir viena no vecākajām Lietuvas Evaņģēlisko reformātu draudzēm, kas vēsturiskajos avotos minēta jau no 1593. gada. Tā bija viena no nozīmīgākajām Biržu-Dubiņģu kunigaišu Radvilu dzimtas zemēm. Te ir dzimis kunigaitis Jonušs Radvila. Pašreizējā baznīca uzcelta 1785. gadā, Otrā pasaules kara laikā tā stipri cietusi. Pateicoties mācītājam Mīkolam Franko, atjaunota 1947. gadā.

Papile, Biržu raj.
Mob. tālr. +370 686 66383
Tālr. +370 450  35100
E-pasts birzai@ref.lt
http://www.ref.lt/index.php/lt/congregation/papilys

 

 

GEIDŽŪNU SVĒTO EŅĢEĻU SARGU BAZNĪCA


1917. gadā uzceltā Geidžūnu Sv. Eņģeļu Sargu baznīca atrodas Geidžūnu ciemā, 10 km uz dienvidiem no BiržiemAglonas upes labajā krastā. Tai piemīt tautas arhitektūras formas, būvēta no koka. No nojauktās Nemuneļa Radvilišķu baznīcas materiāliem ciema kapsētā 1856. gadā uzcelta kapela

http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/geidziunai/

 

 

GERMANIŠĶU SV. KRUSTA SLAVINĀŠANAS BAZNĪCA


Uzbūvēta 2007. gadā. Atrodas Germanišķos, Mēmeles upes kreisajā krastā, pie ceļa uz Jostavičiem. 

 

 

KUPRELIŠĶU SV. ERCEŅĢEĻA MIĶEĻA BAZNĪCA

Pirmā muižas kapela Kuprelišķu kapsētā uzbūvēta 1787. gadā. Kuprelišķu tautas arhitektūras formu Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca atrodas Kuprelišķu pilsētiņā, 9 km uz dienvidiem no Papiles.

http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/kupreliskis/

 

 

 

KVETKU SV. JĀŅA KRISTĪTĀJA BAZNĪCA
Baznīca uzbūvēta 1875. gadā, tā ir no koka, tautas arhitektūras formu, tai piemīt baroka iezīmes. Atrodas Kvetku ciemā, 3 km no Latvijas robežas, 9 km uz ziemeļaustrumiem no Papiles, Mēmeles kreisajā krastā. 

http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/kvetkai/

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NEMUNEĻA RADVILIŠĶU EVAŅĢĒLISKO REFORMĀTU BAZNĪCA

Pirmo Nemuneļa Radvilišķu Evaņģēlisko reformātu baznīcu 1590. gadā dibināja kunigaitis Kristups Radvila Pērkons1789. gadā baznīca nodega. Pašreizējā neoromantisma stila sarkano ķieģeļu baznīca uzbūvēta 1887.—1890. g. Baznīcā saglabājusies tās būvētāja, mācītāja senjora Martīna Kumsta, kurš miris 1895. gadā, memoriālā plāksne. 

Nemuneļa Radvilišķi, Biržu raj.
http://www.ref.lt/index.php/lt/congregation/nemunlio-radvilikis

 

 

NEMUNEĻA RADVILIŠĶU VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS BAZNĪCA


1854. gadā grāfs Jons Tiškevičs par saviem līdzekļiem pilsētiņas centrā uzbūvēja pašreizējo Vissvētākās Jaunavas Marijas Nemuneļa Radvilišķu draudzes baznīcu. No citām Lietuvā esošajām neapmesta akmens mūra baznīcām tā atšķiras ar bagātīgi dekorētu ārpusi. Baznīcas iekšpuse pieticīga, jo 1905. gadā pilsētiņas ugunsgrēka laikā sagruva virs baznīcas lielajām durvīm stāvējušais tornis, griesti, jumts, altāris, gleznas. 

Nemuneļa Radvilišķi, Biržu raj.
http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/Nemunėlio-radviliskis/

 

 

SMILGJU KRUSTĀ PIESISTĀ JĒZUS BAZNĪCA


Ap 1757. gadu bajārs Kārlis Ciolkovičs Smilgju ciemā uzcēla kapelu. Kad tā sabruka, 1862. gadā tika nopirkta vairs ne jaunā Pabiržes kapu kapela un, nomainot satrupējušās sienas, novietota Smilgjos. Tai piemīt neoklasicisma iezīmes. 3 altāri, tomēr dievkalpojumi tajā notikuši reti. 

http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/smilgiai/

 

 

SOSTA SV. KRUSTA SLAVINĀŠANAS BAZNĪCA


Mācītājs Jozs Šarkevičs Sosta muižā 1720. gadā uzbūvēja koka baznīcu ar 3 altāriem un 8 reģistru ērģelēm. Pēc J. Šarkeviča nāves kapelā dievkalpojumus reizēm noturēja Pabiržes mācītājs. Muižas īpašnieks Koscialkovskis piešķīra baznīcai 20 desetīnas zemes. Ap 1828. gadu Sostā apmetās mācītājs Vincents Tilvidavičs. Viņš pārbūvēja kapelu lielāku. Piebūvētajā tornī tika novietoti 2 zvani (1915. gadā tika aizvesti uz Krieviju). 2001. gadā baznīca nodega, pēc dažiem gadiem tā tika atjaunota. 2007. gada 13. decembrī Sosta Sv. Krusta Slavināšanas baznīcatika konsekrēta.

http://panevezys.lcn.lt/dekanatai/birzu/suostas/

 

 

Kapelas, pareizticīgo baznīcas

 

LEBENIŠĶU SV. MOCEKĻA NIKANDRA PAREIZTICĪGO BAZNĪCA
Atrodas LebenišķosBiržu rajonā. Baznīca 1909. gadā uzcelta par tirgotāja I. Markova līdzekļiem (5000 rubļiem). Tajā laikā šeit dzīvoja apmēram 50 krievu ģimenes, kuras baznīcai piešķīra zemes, bet cara vara šim nolūkam iedeva kokus.

VABALNINKAS DRAUDZES KUPRJU CIEMA KAPSĒTAS SV. STAŅISLAVA KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1746. gadā

VABALNINKAS DRAUDZES ANCIŠĶU CIEMA KAPSĒTAS KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1789. gadā. Pārbūvēta 1846. gadā.

VABALNINKAS DRAUDZES DEIKIŠĶU CIEMA KAPSĒTAS SV. HELĒNAS KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1736. gadā.

VABALNINKAS DRAUDZES JASJULIŠĶU CIEMA KAPSĒTAS SV. ANTONA KAPELA
Uzbūvēta 1736. gadā.

VABALNINKAS DRAUDZES LAMOKĒĻU CIEMA KAPSĒTAS SV. JURA KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1726. gadā. Pārbūvēta 1928. gadā.

VABALNINKAS DRAUDZES ŠUKJOŅU CIEMA KAPSĒTAS SV. MATEJA KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1746. gadā.

PELANIŠĶU CIEMA KAPSĒTAS KAPELA
Vietējie iedzīvotāji uzcēluši 1943. gadā.

DIĻU KAPELA UN VĀRTI 
Uzbūvēti 1777. gadā. Kapela restaurēta. Kapela koka, tautas arhitektūras formu.

MILEIŠU CIEMA KAPSĒTAS SV. JĀZEPA UN VISSVĒTĀKĀS TERĒZES BĒRNIŅA JĒZUS KAPELA
Uzbūvēta 1939—1940. gadā par dzejnieka, tulkotāja, kanoniķa Adolfa Sabaļauska (pseid. Žalia Rūta) līdzekļiem. Kapelas cēlājs kan. A. Sabaļausks 1950. gadā apglabāts zem kapelas altāra.

Vairāk informācijas par Biržu dekanāta draudzēm atradīsiet interneta vietnē:
http://panevezys.lcn.lt/

 

Atpakaļ