Biržu novads

BIRŽU NOVADS

Birži ir pilsēta Lietuvas ziemeļosPaņevēžas apriņķī, 66 km uz ziemeļiem no Paņevēžas. Tie atrodas aptuveni 200 km uz ziemeļiem no Lietuvas galvaspilsētas  Viļņas un aptuveni 100 km uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas  Rīgas. Rajonā atrodas Lietuvas tālākais ziemeļu punkts (56º27‘ ziemeļu platuma).

Biržu vārda cilme tiek skaidrota dažādi. Vieni apgalvo, ka tas radies no koka nosaukuma: senatnē šajā vietās bijuši lieli meži, kuros audzis daudz bērzu. Citi vārdu atvasina no vārda „birzs” (līnija, robeža) — jo Birži atrodas netālu no Lietuvas un Latvijas robežas.

Birži ir viena no senākajām Lietuvas pilsētām, kas skaita jau piekto savas vēstures gadu simteni. Pilsēta atrodas starp divām upēm —Apašču un Aglonu un diviem ezeriem — Širvēnas un Kiluču. Birži ir bijusī kunigaišu Radvilu pilsēta, kuras greznums un pagātnes liecinieks — bastiona cietoksnis. Šajā pilsētā XIX gs. vidū savas pēdas atstājuši arī grāfi Tiškeviči. Pilsētu grezno Sv. Jāņa Kristītāja katoļu un Evaņģēlisko reformātu baznīca. Birži ir vieta, kurā ļaudis pat lielākajam ienaidniekam nesaka populāro tautas teicienu „Kaut Tu zemē nogrimtu!”, jo tas var piepildīties vārda vistiešākajā nozīmē. Apakšzemes ūdenim izskalojot šķīstošās ģipša, dolomīta, kaļķakmens nogulas, zeme iegrūst, tā veidojas karsta kritenes, kuru skaits rajonā sniedzas pāri par 9 tūkstošiem. Biržu novada ļaudis jau no seniem laikiem zināja, kā izmantot minerālu resursus ārstniecībai un kā kopt no senatnes nākušās alus darīšanas tradīcijas.

Biržu vārdu daudzus gadus popularizē rajona uzņēmumi AS ,,Siūlas” (tekstilizstrādājumu ražošana), SAS „Biržųduona” (maizes, konditorejas izstrādājumi), SAS „Biržų alus” (alus ražošana), Čīga-Kalķa ĪSS ,,Rinkuškiai” (alus ražošana), SAS ,,Tyla”(koksnes izstrādājumu ražošana), SAS ,,Agaras” (gaļas un tās produktu ražošana).         

Rajona teritorija ir 1476 kvadrātkilometri. 2012. gada sākumā Biržu rajona pašvaldības iedzīvotāju skaits bija27 678, no tiem 13 317 — pilsētas iedzīvotāji, bet 14 361 lauku iedzīvotāji. 

ĢERBONIS

Biržiem ģerboni un Magdeburgas tiesības piešķīra  karalis Sigismunds Vāsa 1589. gadā. Ģerboņa zelta  laukā uz brūna  kāta plīvo sudraba karogs ar melnu ērgli. Putna kājas un knābis ir zelta krāsā, nagi — sudrabaini. Vairogu apjož zaļš lauru vainags. Ģerboņa simboli uzsver Radvilu dzimtas Biržu-Dubiņģu atzarakaravadoņu slavu, kunigaišu izcelsmi, pilsētas piederību Radvilām. Biržu ģerbonis ir unikāls ar to, ka dzelteno vairogu, kurā attēlots plīvojošs valsts karogs ar melnu Romas impērijasērgli, apjoza antīkais lauru vainags. Tāds vainags, kurš uzsvēra Biržu kunigaitijas nozīmi un izcēla tās īpašnieku militāro slavu un kunigaišu izcelsmi, visāLietuvas Lielkunigaitijā bija tikai Biržu ģerbonī.

VĒSTURE

Pašreizējā pilsētas teritorijā cilvēki dzīvojuši jau neolītālaikmetā pirms 5000 gadiem. Biržu apkārtnē dzīvojušas sēļu ciltis. Birži tiek pieminēti 1415. gadā, kad Jogaila, apmeklējot Lietuvas zemes, ieradās arī Biržos. Birži kā pilsētiņa pirmo reizi minēta 1520. gadā, kad tajā bijuši 53 nami. No 1547. gada pilsētiņa kļuva par Biržu kunigaitijas  centru, bet drīz pēc tam arī Lietuvas Lielkunigaitijas  un Livonijasrobežas cietoksni. XVI gs. cauri Biržiem gāja stratēģisks tirdzniecības ceļš no Rīgas uz Viļņu. Pilsētai bija privilēģija, kas lika apstāties visiem ceļiniekiem, kas devās no Rīgas uz Viļņu. 1586.1589.gadā tika uzcelta Biržu mūra pils — Radvilu rezidence(pēc K. Radvilas-Pērkona iniciatīvas). 1587. gadā no aizsprostotajām Aglonas un Apaščas upēm aizsardzības nolūkos tika izveidota Lietuvā vecākā ūdenskrātuve 336 ha platībā — Širvēnas ezers. Tā bija daļa no ūdensceļu sistēmas, kas savienoja Biržus ar Rīgas ostu. 1587. gadā tika uzcelta Evaņģēlisko reformātu baznīca, XVII gs. pirmajās desmitgadēs — rātsnams un citas sabiedriskās ēkas, pilsēta apjozta ar uzbērumiem, grāvjiem un aizsargmūriem. 1589. gada 1. maijā Biržiem tika piešķirtas Magdeburgas tiesībasXVII gs. sākumā no Traķiemuz dzīvi te ieradās karaīmi. Karos ar Zviedriju 1625. un 1657. gadā pilsēta tika nopostīta, Biržu pils — sagrauta. 1661.1662.gadā arhitekts T. Krel-Spinovskis Biržus pārplānoja un palielināja, bet XVII gs. otrajā pusē reizē ar pili Birži tika atjaunoti. 1663. gadā pilsētā bija tikai 14, bet1682. gadā jau 182 pagalmi.1686.gadā darbojās ādmiņu, šuvēju, kalēju, audēju cunftes, tirgoņu brālība. Kad izveidojās vāciešu kopiena, 1636.gadā tika uzcelta  Evaņģēliskā luterāņu baznīca1687.gadā pie tās tika nodibināta sākumskola. 1701. gadā Biržu pilī parakstīts Biržu līgums. Pils atkal tika sagrauta (zviedri 1704.gadā to uzspridzināja), bet pilsēta nodedzināta Ziemeļu kara laikā 1704. gadā1731. gadā pilsēta nonāca NesvižasRadvilu atzara rokās. Sākās protestantu vajāšana. Pilsēta zaudēja agrāko nozīmi. 1792. gadā tai tika piešķirta renovācijas privilēģija, bet1794. gadā tika atcelta arī tā.

Krievijas impērijā
1804. gadā pilsēta tika ieķīlāta Tiškevičiem, no 1844. gada tā kļuva par Tiškeviču majorātu. AstravāTiškeviči uzcēla savu rezidenci — muižu.1863. gada sacelšanās laikā pie Biržem notika Biržu kaujas. 1865. gadā pēc Krievijas valsts varas ierosinājuma tika uzcelta pareizticīgo baznīca.No XIX gs. otrās puses sākās pilsētas izaugsme. 

XX gs. starpkaru periods
1919. gada maijā boļševiku ieņemtos Biržus atbrīvoja Jonišķeļupartizāni. Starpkaru gados Birži kļuva par nozīmīgu Ziemeļlietuvas pilsētu. 1921. gadā līdz Biržiem tika izbūvēts šaursliežu dzelzceļš Šauļi-Pasvale.1930. gadā Astravā tika nodibināta fabrika „Siūlas”, kura pārstrādāja apkārtnē izaudzētos linus. Te bija 2 dzirnavas, 3 gateri, alus brūzis, pienotava, vairāk nekā 20 amatnieku darbnīcas, elektrostacija1932. gadā darbojās 228 veikali, 5 viesnīcas, 2 kinoteātri. Birži bija Lietuvas Evaņģēlisko reformātu baznīcas centrs, te darbojās arī katoļu, Evaņģēlisko luterāņumetodistubaptistujūdaistu reliģiskās kopienas, arī brīvdomātāji. 1923. gadā pilsētā bija 666, 1934. gadā — 1039 nami.

Okupāciju gadi
Nacistu okupācijas laikā 1941. gadā Astravā tika nošauti apmēram 3000 cilvēku, lielākā daļa — ebreji. Otrā pasaules kara gados 1944. gadā par Biržiem notika kaujas starp Sarkano Armiju un vāciešu karaspēku. Tika sagrauti 70% ēkuun viss pilsētas centrs.  1941. gadā un 1944.—1952. gadā uz PSRS tika izsūtīti 214 pilsētas iedzīvotāji. Pēckara gados Birži tika atjaunoti, bet vecpilsētunesaglabāja, tautas pieminekļus nojauca. Svarīgākie uzņēmumi aizvien bija rekonstruētā fabrika „Siūlas”un alus darītava, tika uzcelti citi uzņēmumi — dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, pārtikas rūpniecības un maizes kombināti.

1988. gada 13. oktobrī Biržos tika izveidota Sajūža iniciatīvas grupa, 1988. gada 20. novembrī virs pils pacelts nacionālais karogs.1994. gadā uz pilsētu tika uzbūvēts gāzesvads.1993. gada 29. jūnijā Biržos tika parakstīts atjaunotās Lietuvas un Latvijassauszemes robežas līgums. 

Atpakaļ