Astravas muiža

Astrava — Biržu pilsētas daļa Širvēnas ezera ziemeļu krastā pie Apaščas upes. 1811. gadā kunigaitis Domininiks Radvila Biržu zemes pārdeva grāfam Mīkolam Tiškevičam, tomēr tikai 1844. gadā, kad beidzās ilgā tiesvedība, pirkums tika atzīts par Tiškevičiem piederošu. Viņi sagrauto cietoksni vairs neatjaunoja, bet otrā Širvėnas ezera pusē izveidoja savu rezidenci. 1862. gadā Astravā grāfi uzcēla divstāvu muižu ar apskates torni.  Itāliešu villu stila muižas ēka ir viena no skaistākajām romantisma laikmeta muižu rezidencēm Lietuvā. Muižā bija daļa Tiškeviču un Radvilu arhīva, bibliotēka, kurā atradās  XV—XVII gs. grāmatas, arheoloģijas, etnogrāfijas, mākslas kolekcijas, kas XIX gs. beigās — XX gs. sākumā tika izvestas uz Viļņu un Parīzi. Bez muižas dzīvojamās ēkas muižas kompleksu veidoja arī zirgu staļļi, suņu piķiera mājiņa, dzirnavas, saimniecības ēkas, aizsprosts-tilts. Ap muižas ēku atradās jauks parks ar dīķiem. 1860. gadā uzceltais tilts-aizsprosts līdz pat  1986. gadam  noturēja  Širvēnas ezera ūdeņus. Pie muižas ieejas stāvēja divas no Sanktpēterburgas atvestas metālā izlietas lauvas, kas 1938. gadā kā dāvana nonāca Kauņas Vītauta Dižā kara muzeja dārzā.

Astravas muižu tagad grezno lauvu kopijas, kas atlietas betonā.

Astravas muižā 1924. gadā tika izveidota pienotava, vēlāk pakulu maisu, virvju fabrika, bet 1930. gadā — linu audumu fabrika „Siūlas”, kas joprojām darbojas. 1956.—1965. gadā Astravas muiža tika restaurēta, sakārtota daļa parka, 1987. gadā atjaunotas muižas saimniecības ēkas un gājēju tilts pār ezeru, kas to savieno ar Biržu pilsētu.

  

 

Atpakaļ